Viedie sapņi

Ir visiem zināma patiesība, ka sapņi reizēm pareizi iztulkoti piepildās. Piemēram, ja izlūst zobs, tad aizies kāds tuvs cilvēks. Šo stāstu man izstāstīja vecmāmiņa. Viņai jau no agras jaunības rādās dīvaini sapņi, ja tuvākajā nākotnē ir lemts nomirt kādam tuviniekam. Sapnī viņa vāc sienu kopā ar saviem sen mirušajiem radiem. Un tad, ja viņa padod sienu mirušajiem, tad pēc neilga laika kāds mirst. http://www.artil.sbn.bz/base/view/news/1101651226/18956/full

Kaleidoskops paradīzes vietā

Šis būs stāsts par sapni, kas varbūt nemaz nebija sapnis. To man izstāstīja kāda sieviete. Tas bija noticis dzemdībās. Ir daudz dzirdēts par narkozes iedarbību uz smadzenēm, tāpēc ir grūti spriest vai tas bija sapnis, vai arī patiesa dvēseles atdalīšanās no ķermeņa. Pēdējais ko sieviete atcerējās bija dzemdību sākums un narkozes ievadīšana. Tad notika neticamākais. Viņa atradās vietā, kur visapkārt bija krāsaini ornamenti kā kaleidoskopā. Un viņa skaidri saprata, ka viņa ir mirusi… bet tad viņa jautāja, kas notiks ar mazo bērniņu uz zemes? Sāka raudāt… Un tādu noraudājušos viņu atrada medmāsa un pamodināja. Ir grūti noteikt vai tā bija narkozes spēle ar smadzenēm vai arī reāls dvēseles ceļojums. Bet pēc kāda laika sievietes rokās nonāca grāmata, kuras autors bija cilvēks, kurš meditējot var vadīt dvēseli uz jebkuru vietu visumā. Un viņš skaidri aprakstīja, ka patiesībā paradīze ir kā kaleidoskops…ņirb neaprakstāmās krāsās…

Kaut kas pie griestiem

Parasta nakts. Bet tad ne no šā, ne no tā cilvēks pamostas un miegainām acīm paraugās griestos. Virs viņa galvas atrodas melna ēna, kura- atverot acis tā kā ātri aizslīd uz istabas stūri. Tūlīt pēc tam iestājās dziļš miegs. Un nācās ilgi prātot vai tas bija tikai sapnis, vai kas cits…

Mēle ausī

Šo atgadījumu man izstāstīja draudzene. Tas notika agrā bērnībā. Divas mazas māsiņas pa nakti gulējušas gultiņā. Un viena ļoti spilgti acerējās, ka pa nakti pamodusies un sajutusi slapju mēli…savā ausī. Bet telpā neviens neesot bijis. Bet tūlīt pēc tā viņa ieslīga dziļā miegā. Pēc daudziem gadiem viņa atrada grāmatu, kur bija aprakstīti dažādi spoku veidi. Tajā skaitā poltergeists. Un kā par brīnumu, šī spoka liecinieku aprakstos viņa atrada identiskus aprakstus savai pieredzei.

Pulkstenis sienā

Tas notika Jēkabpilī personīgā mājā. Bija nakts. Gultā gulēja puisis ar meiteni, kad abi izdzirdēja, ka sienā tikšķ pulkstenis. Un tā turpmāk notika visu nakti. Pats dīvainākais bija tas, ka aiz sienas nekā nebija (tā bija mājas ārsiena). Un pulkstenis bija ļoti skaidri sadzirdams. Kā tas viss ir tagad- nezinu. Šis pāris no mājas izvācās, jo tas nebija vienīgais savādais atgadījums. Bieži vien šajā mājā cilvēki nakts vidū uzmodās. Un tad bija sajūta, ka kāds ir telpā. Vienu nakti vīrietis pamodās un redzēja melnu sievietes siluetu. Un tad ieslīga dziļā miegā.